AUSTRUMU PĀRNACIONĀLĀS ŠĶĪRĒJTIESAS REGLAMENTS

[Nospiediet uz virsraksta, lai lejuplādētu reglamentu .pdf versijā]

AUSTRUMU PĀRNACIONĀLĀS
ŠĶĪRĒJTIESAS REGLAMENTS
I nodaļa
Vispārējie noteikumi
1.pants. Šķīrējtiesas statuss un organizācija
(1) Austrumu Pārnacionālā šķīrējtiesa (turpmāk - Šķīrējtiesa) ir pastāvīga šķīrējtiesa, kura
darbojas pamatojoties uz Šķīrējtiesas reglamentu un Šķīrējtiesu likumu, kā arī
citiem Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem
līgumiem, kas attiecas uz Šķīrējtiesas darbību.
(2) Šķīrējtiesas dibinātājs ir biedrība „Tiesiskās izpratnes veicināšanai”, reģ.nr. 40008188051 (turpmāk – Dibinātājs). Šķīrējtiesa ir dibināta 2012.gada 27.februārī. Šķīrējtiesa veic starptautisko un vietējo komerciāla un cita rakstura strīdu izšķiršanu. Šķīrējtiesas interneta mājaslapas adrese ir http://www.arbcourt.lv/.
(3) Šķīrējtiesas darbu vada Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas pilda šķīrējtiesas reglamentā
noteiktās funkcijas, lai organizētu šķīrējtiesas procesu, pārraudzītu un nodrošinātu
šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pats strīdus nešķir,
ja vien nav noteiktajā kārtībā iekļauts šķīrējtiesas sastāvā.
(4) Šķīrējtiesas priekšsēdētāju ieceļ Šķīrējtiesas Dibinātāja valde, patstāvīgi nosakot iecelšanas
termiņu un kārtību.
(5) Šķīrējtiesa var izšķirt jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir likumā noteiktajā kārtībā
vienojušās par attiecīgā strīda nodošanu izskatīšanai Šķīrējtiesā, izņemot strīdus:
a) kuru izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses,
kura nav šķīrējtiesas procesa dalībniece;
b) kuros kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai ar šķīrējtiesas nolēmumu var tikt
skartas valsts vai pašvaldības iestāžu tiesības;
c) kuri saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
d) par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu
aizsargātām interesēm;
e) par lietu tiesību - nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja
strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu
īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
f) par personu izlikšanu no dzīvojamām telpām;
g) starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba
līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai
darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);
h) par to personu tiesībām un pienākumiem, attiecībā uz kurām līdz šķīrējtiesas nolēmuma
pieņemšanai ir ierosinātas lietas par maksātnespējas procesu vai tiesiskās aizsardzības
procesu;
i) citus strīdus, kuru izskatīšana Šķīrējtiesā nav pieļaujama saskaņā ar Latvijas Republikās
spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
2.pants. Šķīrējtiesas līgums
(1) Šķīrējtiesas līgums ir pušu vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā. Šķīrējtiesas
līgumu var noslēgt katra rīcībspējīga fiziskā persona, neatkarīgi no šīs personas valsts
piederības vai dzīvesvietas (domicila), Latvijā vai ārvalstī reģistrēta juridiskā persona, kā arī
cits privāto tiesību subjekts.
(2) Šķīrējtiesas līgums var tikt noslēgts gan kā atsevišķs rakstveida līgums, gan kā atsevišķs
noteikums starp pusēm noslēgtā rakstveida līgumā (šķīrējtiesas klauzula), gan arī pusēm
apmainoties ar vēstulēm, telegrammām, faksa sūtījumiem vai sazinoties izmantojot citus
komunikācijas līdzekļus, kas nodrošina pušu gribas fiksēšanu par strīda nodošanu
izskatīšanai šķīrējtiesā.
Ja prasītājs iesniedz prasību Šķīrējtiesā, pievienojot šķīrējtiesas līgumu, kurā nav noteikts
konkrēts šķīrējtiesas nosaukums, tad strīds ir pakļauts izskatīšana Šķīrējtiesā, ja pušu
vienošanās noteikti paredz strīda nodošanu šķīrējtiesai pēc prasītāja izvēles vai ja atbildētājs
piekrīt strīda nodošanai Šķīrējtiesā, kā arī ja pušu vienošanās neietver skaidrus nosacījumus,
kas izslēdz strīda nodošanu Šķīrējtiesai.
Personas, kas noslēgušas šķīrējtiesas līgumu, nevar no tā atteikties, ja vien likumā vai
līgumā noteiktajā kārtībā šķīrējtiesas līgums nav grozīts vai atcelts. Ja šķīrējtiesas līgums ir
noslēgts kā atsevišķs noteikums starp pusēm noslēgtā rakstveida līgumā (šķīrējtiesas
klauzula), tas ir uzskatāma par patstāvīgu līgumu un ar to panāktā vienošanās par strīda
nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā ir spēkā, arī ja kopējā līguma termiņš ir beidzies vai kopējais
līgums ir spēkā neesošu.
Ja viena no pusēm ir mirusi (fiziskas persona) vai beigusi pastāvēt (juridiska persona), tas
neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja vien tāda nav pušu noteikta vienošanās un apstrīdētā
tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu.
Ja puses nav vienojušās par to, pēc kādas valsts likumiem apspriežama šķīrējtiesas līguma
spēkā esamība, piemērojamais likums tiek noteikts pēc Latvijas Republikas Civillikuma 19.
un 25.panta noteikumiem.
3.pants. Termiņi
(1) Pusēm jāveic visas procesuālās darbības šajā reglamentā noteiktajos termiņos.
(2) Šķīrējtiesas sastāvs vai, ja šķīrējtiesas sastāvs vēl nav iecelts, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs,
izvērtējot lietas apstākļus, var pagarināt šajā reglamentā noteiktos termiņus vai atjaunot
nokavētos termiņus.
4.pants. Korespondence
(1) Visi paziņojumi, iesniegumi vai cita veida korespondence jānosūta ar pasta vai elektroniskā
pasta sūtījumā, ja puse ir paziņojusi Šķīrējtiesa, ka piekrīt saziņai ar Šķīrējtiesu izmantot
elektronisko pastu, vai jānogādā adresātam personīgi pret parakstu.
(2) Korespondence uzskatāma par saņemtu, ja tā nogādāta adresātam personīgi vai nosūtīta uz
adresāta norādīto pasta vai elektroniskā pasta adresi, vai uz juridiskās personas juridisko
adresi, vai uz fiziskās personas deklarētās dzīves vietas adresi, bet, ja adresi nav iespējams
noskaidrot, nosūtīta adresātam uz pēdējo zināmo adresi.
5. pants. Pārstāvība un puses neierašanās sekas
(1) Puses savas lietas ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību. Juridisko personu lietas
šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto
pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.
(2) Ja puse bez attaisnojoša iemesla nepiedalās šķīrējtiesas procesā, šķīrējtiesas process tiek
turpināts un strīds tiek izšķirts bez tās piedalīšanās. Ja kāda no pusēm noteiktajā termiņā
neiesniedz šķīrējtiesā rakstveida vai cita veida pierādījumus, vai paskaidrojumus, strīds tiek
izšķirts pamatojoties uz šķīrējtiesas rīcībā esošajiem pierādījumiem.
6. pants. Šķīrējtiesas procesa kārtība un strīda pakļautība
(1) Ja puses nav vienojušās par noteiktiem šķīrējtiesas procesa noteikumiem, uzskatāms, ka
piemērojami Šķīrējtiesas reglamenta noteikumi. Ja puses ir vienojušās tikai par atsevišķiem
2šķīrējtiesas procesa noteikumiem, Šķīrējtiesa ievēro šo vienošanos, bet pārējos procesa
noteikumus nosaka pēc Šķīrējtiesas reglamenta.
(2) Šķīrējtiesa jautājumu par strīda pakļautību var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā. Ja
strīda pakļautība Šķīrējtiesai tiek apstrīdēta līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, minēto
jautājumu var izlemt Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet ja pakļautība ir apstrīdēta pēc
šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, šo jautājumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs.
(3) Šķīrējtiesa lemj par strīda pakļautību arī tad, ja kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma
esamību vai tā spēkā esamību. Pieteikumu, ar ko tiek apstrīdēta strīda pakļautību
Šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz brīdim, kad beidzas atsauksmes uz prasību iesniegšanas
termiņš.
7. pants. Šķīrējtiesas procesa vieta un procesa valoda
(1) Šķīrējtiesas procesa vieta ir Šķīrējtiesas atrašanās vieta, ja vien puses šķīrējtiesas līgumā nav
vienojušās par citu procesa vietu vai, kad puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa vietu,
citu procesa vietu neizvēlas šķīrējtiesas sastāvs.
(2) Šķīrējtiesas process notiek latviešu valodā, ja vien puses nav vienojušās par citu valodu. Ja
kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda valodu, kurā notiek process, tiek pieaicināts tulku,
kura apmaksas kārtību nosaka saskaņā ar šo reglamentu.
(3) Šķīrējtiesa var pieprasīt pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli
apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process.
8. pants. Procesa konfidencialitāte
(1) Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa
dalībnieki, var būt klāt šķīrējtiesas sēdē tikai ar abu pušu piekrišanu.
(2) Šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz trešajām personām un nepublicē.
9. pants. Pierādījumi
(1) Pusēm ir pienākums pierādīt apstākļus, uz kuriem tās atsaucas. Par pierādījumu
pieļaujamību, attiecināmību, nozīmību un/vai ticamību lemj šķīrējtiesas sastāvs. Nekādiem
pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu šķīrējtiesas sastāvu. Šķīrējtiesas
sastāvam sprieduma motivējumā jānorāda, kādēļ tas vienam pierādījumam devis priekšroku
salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinis dažus faktus par pierādītiem, bet citus — par
nepierādītiem. Šķīrējtiesas sastāvs var pieprasīt pusēm iesniegt papildus pierādījumus.
(2) Par lieciniekiem, t.sk. ekspertiem kā lieciniekiem, procesā var tikt no pušu vai šķīrējtiesas
sastāva puses uzaicinātas jebkuras fiziskās personas, neskatoties uz šo personu saistību ar
kādu no pusēm. Rakstveida procesā liecības tiek sniegtas rakstveida paskaidrojumu veidā,
kuru patiesumu liecinieki apliecina ar savu parakstu. Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt šādā
veidā noformētas rakstveida liecības arī citos gadījumos, pamatojoties uz saprātīgiem
apsvērumiem, piemēram, bet ne tikai, ja liecinieks nevar ierasties uz lietas izskatīšanas sēdi
vai liecinieka ierašanās rada ievērojamus papildus izdevumus, vai pastāv risks ievērojami
paildzināt šķīrējtiesas procesu.
(3) Rakstveida pierādījumus iesniedz oriģinālā vai noraksta (kopijas) veidā. Ja puse iesniedz
dokumenta norakstu (kopiju), Šķīrējtiesa pati vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt
iesniegt vai uzrādīt tā oriģinālu. Dokumenta oriģinālu pēc tās personas lūguma, kas
iesniegusi šo dokumentu, Šķīrējtiesa atdod atpakaļ, atstājot procesa materiālos apliecinātu tā
norakstu (kopiju).
(4) Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai puse iesniedz dokumentus ar kopijām katram šķīrējtiesnesim un
pārējiem procesa dalībniekiem, kā arī Šķīrējtiesas noteiktā termiņā nodod katram
3šķīrējtiesnesim un otrai pusei pierādījumu apkopojumu, kurus puse iesniegs savu prasījumu
vai iebildumu pamatojumam.
(5) Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi
(rakstveida dokumenti, audioieraksti, videomagnetofona lentes, elektronisko datu nesēji,
digitālie videodiski u.c.), lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.
(6) Šķīrējtiesas sastāvs pēc puses motivēta lūguma ir tiesīgs pieprasīt, lai otra puse izsniedz tās
rīcībā esošos rakstveida pierādījumus. Pusei, kura lūdz, lai šķīrējtiesas sastāvs pieprasa
rakstveida pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc tā uzskata, ka
pierādījums atrodas pie pretējās puses. Ja puse atsakās iesniegt šķīrējtiesas sastāvam tā
norādītajā termiņā pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdama, ka šis pierādījums
atrodas pie tās, šķīrējtiesas sastāvs var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai
pretējā puse atsaukusies uz šo rakstveida pierādījumu.
10. pants. Ekspertīze
(1) Šķīrējtiesa pēc puses rakstveida lūguma, kas iesniegts līdz nolēmuma pieņemšanai lietā, var
noteikt ekspertīzi, pieaicinot vienu vai vairākus ekspertus. Pusei savs lūgums ir atbilstoši
jāpamato un tajā jānorāda konkrēti jautājumi, kuru noskaidrošanai nepieciešams noteikt
ekspertīzi. Ekspertīze var tikt noteikta tikai tad, ja puse iepriekš apmaksājusi ekspertīzes
veikšanas izdevumus.
(2) Pēc šķīrējtiesas pieprasījuma pusēm jānodod ekspertam nepieciešamā informācija,
dokumenti, jāuzrāda apskatei jebkuri priekšmeti, kurus no tām pieprasa. Pēc eksperta
atzinuma saņemšanas Šķīrējtiesā, puses ir tiesīgas ar to iepazīties. Ja strīds tiek izskatīts
mutvārdu procesā, tad pēc jebkuras puses lūguma eksperts var tikt uzaicināts uz šķīrējtiesas
sēdi, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz jautājumiem.
11. pants. Tiesības uz iebildumiem
Ja puse nekavējoties nav iesniegusi rakstveida iebildumus šķīrējtiesā, uzzinot, ka pārkāpts
vai nav ievērots kāds no šķīrējtiesas procesa noteikumiem, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no
savām tiesībām celt šādus iebildumus.
II nodaļa
Šķīrējtiesas procesa uzsākšana
12. pants. Šķīrējtiesas procesa uzsākšana lietā
Šķīrējtiesas process lietā tiek uzsākts ar brīdi, kad Šķīrējtiesā tiek iesniegts prasības
pieteikums. Prasības pieteikums jāiesniedz rakstveidā. Prasības pieteikumam pievieno tik
norakstus (kopijas), cik lietā būs šķīrējtiesnešu un atbildētāju.
13. pants. Prasības pieteikums
(1) Prasības pieteikumā norāda:
a) informāciju par pusēm:
- juridiskajām personām: nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi) un, ja
prasītājam ir zināmi, — arī reģistrācijas numuru un tālruņa numuru;
- fiziskajām personām: vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu un, ja prasītājam ir zināmi, — arī
personas kodu un tālruņa numuru; Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru vai
elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko
pastu
b) prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;
c) prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;
d) prasītāja prasījumus;
e) pievienoto dokumentu sarakstu;
f) no savas puses izvēlētā šķīrējtiesneša(-u) vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju, ja puses
vienojušās par strīda izskatīšanu trīs vai vairāk šķīrējtiesnešu sastāvā.
(2) Prasības pieteikumam pievieno:
a) pušu vienošanos par šķīrējtiesu, ja vien šī vienošanās nav ietverta līgumā, kura sakarā
radies strīds;
b) līgumu, kura sakarā radies strīds;
c) dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;
d) (Izslēgts no 29.05.2015.);
e) dokumentu, kas apliecina šķīrējtiesas procesa izdevumu - ar strīda izskatīšanu saistītās
maksas un šķīrējtiesnešu honorāra samaksu.
(3) Ja prasības pieteikums vai tam pievienotie dokumenti neatbilst šī reglamenta prasībām,
Šķīrējtiesa to atstāj bez tālākas virzības un par to informē iesniedzēju, nosakot termiņu, kurā
konstatētie trūkumi jānovērš. Ja trūkumi noteiktajā termiņā tiek novērsti, prasības
pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu. Ja trūkumi noteiktajā termiņā netiek novērsti,
prasības pieteikums tiek atdots (nosūtīts) atpakaļ prasītājam bez izskatīšanas.
14. pants. Atsauksme uz prasību
(1) Atbildētājam piecpadsmit (15) dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas jāiesniedz
Šķīrējtiesā atsauksme uz prasību, tajā norādot:
a) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
b) savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu;
c) pierādījumus, kas pamato viņa iebildumus pret prasību;
d) no savas puses izvēlētā šķīrējtiesneša vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju, ja puses
vienojušās par strīda izskatīšanu trīs šķīrējtiesnešu sastāvā;
e) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā;
f) savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu
izmantot tālruni vai elektronisko pastu..
(2) Atsauksmei uz prasību pievieno tik norakstus (kopijas), cik lietā būs šķīrējtiesnešu un
līdzatbildētāju.
(3) Ja atbildētājs noteiktajā termiņā nesniedz atsauksmi uz prasību, šķīrējtiesa turpina procesu,
neuzskatot atsauces nesniegšanu par prasības atzīšanu, ja vien ar šķīrējtiesas līgumu nav
noteikts pretējais.
15. pants. Pretprasība
Pretprasība jāiesniedz piecpadsmit (15) dienu laikā no dienas, kad nosūtīts prasības
pieteikums. Pretprasība noformējama atbilstoši prasībām par prasības pieteikumu.
Pretprasībai nav jāpievieno tādi dokumenti, kas jau tikuši pievienoti prasības pieteikumam.
16. pants. Atsauksme uz pretprasību
Atsauksme uz pretprasību jāiesniedz piecpadsmit (15) dienu laikā no pretprasības
nosūtīšanas. Atsauksmē uz pretprasību norāda iebildumus, ja tādi ir, un tos apstiprinošus
pierādījumus.
17. pants. Lietas nodošana šķīrējtiesas sastāvam
(1) Lietas materiāli šķīrējtiesas sastāvam tiek nodoti, tiklīdz tas ir izveidots un puses
iemaksājušas šķīrējtiesas maksu un šķīrējtiesnešu samaksu pilnā apmērā.
(2) Šķīrējtiesas sastāvam jānosaka šķīrējtiesas sēdes laiks piecpadsmit (15) dienu laikā pēc lietas
materiālu saņemšanas.
III nodaļa
Šķīrējtiesas sastāvā izveidošana

18.pants. Šķīrējtiesnešu skaits un to iecelšana
Šķīrējtiesas sastāvs tiek veidots pēc pušu vienošanās. Šķīrējtiesnešu skaitam jāveido nepāra
skaitlis. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesa sastāv no trim (3)
šķīrējtiesnešiem. Šķīrējtiesas sastāvu var veidot arī viens šķīrējtiesnesis, ja puses tā
vienojušās.
Ja puses vienojušās par strīda izskatīšanu trīs šķīrējtiesnešu sastāvā, katrai pusei jāieceļ viens
šķīrējtiesnesis, norādot to attiecīgi prasības pieteikumā vai atsauksmē uz prasību, kuriem
piecu (5) dienu laikā jāvienojas par trešo tiesnesi, kas darbosies kā šķīrējtiesas sastāva
priekšsēdētājs. Ja puses vienojušās par lielāku šķīrējtiesnešu skaitu, katra no pusēm izvēlas
vienādu šķīrējtiesnešu skaitu, kuri vienojas par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju. Par
šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru šķīrējtiesnesi no Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta (šī
reglamenta 2.pielikums).
Ja šķīrējtiesas procesā ir vairāki prasītāji un/vai atbildētāji, tiem šajā reglamentā noteiktajos
termiņos savstarpēji jāvienojas par vienotu šķīrējtiesneša(-u) kandidatūru(-ām) no savas
puses.
Ja strīdu izskata viens šķīrējtiesnesis, to nozīmē Šķīrējtiesas priekšsēdētājs piecpadsmit (15)
dienu laikā no dienas, kad iesniegts prasības pieteikums.
Ja kāda no pusēm šajā reglamentā noteiktajos gadījumos un termiņos no savas puses neieceļ
šķīrējtiesnesi vai ja pušu ieveltie šķīrējtiesneši nevienojas par šķīrējtiesas sastāva
priekšsēdētāju, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ieceļ attiecīgo šķīrējtiesnesi un/vai šķīrējtiesas
sastāva priekšsēdētāju piecpadsmit (15) dienu laikā pēc atsauksmes uz prasību saņemšanas
vai atsauksmes sniegšanas termiņa notecējuma, vai, šī panta sestajā daļā noteiktajā
gadījumā, pēc attiecīgā termiņa notecējuma.
Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas pirms lietas izskatīšanas beigām, viņa vietā pēc šī panta
noteikumiem attiecīgā puse(s), pušu ieceltie šķīrējtiesneši (ja pilnvaras beidzas šķīrējtiesas
sastāva priekšsēdētājam) vai Šķīrējtiesas priekšsēdētājs (ja šķīrējtiesa sastāv no viena
šķīrējtiesneša) ieceļ jaunu šķīrējtiesnesi piecpadsmit (15) dienu laikā pēc aizvietojamā
šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās.
Ja tiek nomainīts vienīgais šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesnesis vai visi sastāva šķīrējtiesneši,
strīda izskatīšana tiek uzsākta no jauna. Ja strīdu izskata trīs (3) šķīrējtiesneši un kāds no
viņiem tiek nomainīts, jautājumu par strīda izskatīšanu no jauna vai strīda izskatīšanas
turpināšanu izlemj jaunizveidotais šķīrējtiesas sastāvs.
(Izslēgts no 29.05.2015.).
19. pants. Šķīrējtiesnesis un šķīrējtiesneša objektivitāte
(1) Šķīrējtiesnesis ir fiziska persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma un šī reglamenta
noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai. Par šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru rīcībspējīgu
fizisku personu, ja šī persona ir rakstveidā piekritusi kļūt par šķīrējtiesnesi un atbilst
izvirzītajām likuma prasībām, par ko sniegusi rakstveida apliecinājumu Šķīrējtiesas
priekšsēdētājam.
(2) Šķīrējtiesnesis pilda savus pienākumus godprātīgi, ir neatkarīgs un objektīvs, kā arī
nepakļaujas nekādai ietekmei. Šķīrējtiesnesis nav puses, kura to iecēlusi, pārstāvis.
(3) Personai, kura piekritusi būt par šķīrējtiesnesi, nekavējoties rakstveidā jāpaziņo pusēm,
šķīrējtiesas sastāvam, ja puses vienojušajās par trīs šķīrējtiesnešu šķīrējtiesas sastāvu, un
Šķīrējtiesas priekšsēdētājam par apstākļiem, kas varētu radīt šaubas par šīs personas
objektivitāti vai neatkarību konkrētajā lietā.

20.pants. Šķīrējtiesneša atcelšana un noraidīšana
Ja puse iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi
bez otras puses piekrišanas.Puse var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim piecu dienu laikā
no dienas, kad tā uzzinājusi par šā šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms kāds no šā
panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, nosūtot šķīrējtiesai paziņojumu un tajā norādot,
kuru šķīrējtiesnesi un uz kāda pamata tā noraida.
Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies, tikai tad,
ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.
Šķīrējtiesas priekšsēdētājs paziņo par šķīrējtiesneša noraidījumu un tā pamatojumu otrai
pusei un šķīrējtiesas sastāvam. Šķīrējtiesas sastāvs lemj par noraidījumu un tā pamatiem
piecu (5) dienu laikā no šī paziņojuma saņemšanas.
Ja noraidījums ir pieteikts pirms šķīrējtiesas sastāva izveidošanas un ja šķīrējtiesnesis,
kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par
šķīrējtiesneša noraidīšanu izlemj Šķīrējtiesas priekšsēdētājs desmit (10) dienu laikā no
noraidījuma saņemšanas. ?
21. pants. Šķīrējtiesnešu pilnvaru izbeigšanās
(1) Šķīrējtiesnešu pilnvaras izbeidzas:
a) ja šķīrējtiesnesis atsakās no savu pienākumu pildīšanas,
b) ja tiek pieņemts lēmumu par šķīrējtiesneša noraidījumu,
c) ja šķīrējtiesnesis nevar pildīt sev uzticētos šķīrējtiesneša pienākumus ilgāk par vienu
mēnesi (prombūtnes, veselības stāvokļa vai citu iemeslu dēļ),
d) šķīrējtiesneša nāves gadījumā.
(2) Šķīrējtiesnešu pilnvaras izbeidzas līdz ar sprieduma taisīšanu, ja vien kāda no pusēm nelūdz
izlabot spriedumā pieļauto kļūdu aprēķinos, gramatisko vai drukas kļūdu, izskaidrot
spriedumu vai arī taisīt papildu spriedumu.
22. pants Šķīrējtiesnešu parakstu apliecināšana
Šķīrējtiesnešu parakstu uz nolēmumu apliecina ar Dibinātāja zīmogu.
IV nodaļa
Lietas izskatīšana un Šķīrējtiesas nolēmumi
23. pants. Strīda izšķiršanai piemērojamās procesuālās tiesību normas
Šķīrējtiesas sastāvs ievēro šo reglamentu un Civilprocesa likuma D daļas procesuālās
normas, kā arī noteikumus, par kuriem puses ir vienojušās šķīrējtiesas līgumā.
24. pants. Strīdam piemērojamās materiālo tiesību normas
Šķīrējtiesas sastāvs piemēro likumus un darījumu paražas, par kurām puses ir vienojušās,
ciktāl šāda vienošanās nav pretrunā ar Latvijas Civillikuma 19., 24. un 25.panta
7noteikumiem. Ja šādas vienošanās nav, vai šķīrējtiesa to atzinusi par spēkā neesošu,
piemērojamais likums nosakāms pēc Latvijas Civillikuma Ievada noteikumiem.
25.pants. Strīda izskatīšana
(1) Šķīrējtiesa, izšķirot strīdu, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu. Katrai pusei ir
vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli, aizstāvēt savas tiesības un iesniegt pierādījumus.
Šķīrējtiesa iepazīstina puses ar dokumentiem, pierādījumiem un citu informāciju, ko tā
saņēmusi.Šķīrējtiesas sastāvs izskata civiltiesisko strīdu mutvārdu procesā, ja puses nav
šķīrējtiesas līgumā vienojušās par procesa veidu vai ja tās ir vienojušās par rakstveida
procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu.
(2) Ja strīdu izskata mutvārdu procesā, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā
arī lai pārbaudītu pierādījumus, šķīrējtiesas sastāvs pēc pēdējā atsauksmes termiņa
notecējuma vai atsauksmes iesniegšanas nosaka lietas izskatīšanas vietu un laiku, par ko tiek
paziņots abām pusēm, nosūtot atbilstošu paziņojumu ne vēlāk kā piecpadsmit (15) dienas
pirms noliktā datuma.
(3) Ja kāds no šķīrējtiesnešiem tiek nomainīts un strīds tiek izskatīts mutvārdu procesā,
jaunizveidotais šķīrējtiesas sastāvs lemj par to, vai un kādā apmērā lietas mutiskā izskatīšana
jāatkārto, ja tāda jau notikusi.
(4) Ja kāda no pusēm vēlas, lai mutvārdu procesa ietvaros šķīrējtiesas sēde tiktu protokolēta, tai
līdz šķīrējtiesas sēdes dienai jāiesniedz par to rakstveida iesniegums un jāsamaksā atlīdzības
par sekretāra pakalpojumiem saskaņā ar šo reglamentu. Šķīrējtiesas sēdi protokolē
Šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs un sēdes protokolu ne vēlāk kā trešajā (3) dienā pēc sēdes
paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu (5)
dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida piezīmes vai iebildumus par protokolu.
Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību šķīrējtiesas sēdē notikušajam lemj
šķīrējtiesas sastāvs.
26. pants. Lēmumi šķīrējtiesas procesa nodrošināšanai
Šķīrējtiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas puses pamatota lūguma var pieņemt lēmumus
šķīrējtiesas procesa nodrošināšanai un citus pagaidu lēmumus, ņemot vērā starptautiskā
šķīrējtiesas procesa principus.
27. pants Šķīrējtiesas procesa apturēšana un strīda izšķiršanas atlikšana
(1) Pēc vienas puses pamatota pieteikuma vai savas iniciatīvas šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt
lēmumu apturēt šķīrējtiesas procesu vai atlikt strīda izšķiršanu. Šķīrējtiesas procesa
apturējums aptur procesuālo termiņu tecējumu. Šķīrējtiesas procesu šķīrējtiesa atjauno ar
lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc pušu pieteikuma.
(2) Šķīrējtiesas procesu var apturēt šādos gadījumos:
a) ja viena no pusēm ir mirusi (fiziskas persona) vai beigusi pastāvēt (juridiska persona) un
apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu, kā arī puses nav vienojušās par
šķīrējtiesas procesa izbeigšanu šādā gadījumā, šķīrējtiesa aptur šķīrējtiesas procesu līdz
tiesību pārņēmēja noteikšanai;
b) ja strīda izšķiršana nav iespējama, iekams nav izšķirts cits strīds, kas jāizskata civilā,
kriminālā vai administratīvā kārtībā;
c) ja šķīrējtiesa nosaka ekspertīzi;
d) ja puses par to ir vienojušās;
e) citos gadījumos, kad šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka strīda izskatīšana nav iespējama.
28. pants. Šķīrējtiesas procesa izbeigšana
(1) Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:
a) prasītājs atsauc savu prasību un atbildētājs neiebilst pret to;
b) puses vienojas par strīda izbeigšanu ar izlīgumu;
c) ja šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktā kārtībā zaudējis spēku;
d) tiek atzīts, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai;
e) ja viena no pusēm ir mirusi (fiziskas persona) vai beigusi pastāvēt (juridiska persona) un
apstrīdētā tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās par
šķīrējtiesas procesa izbeigšanu šādā gadījumā.
(2) Ja puses vienojušās par izlīgumu, pēc abu pušu lūguma šķīrējtiesas sastāvs var taisīt
spriedumu, iekļaujot tajā pušu izlīgumu.
(3) Šķīrējtiesas priekšsēdētājs var pieņemt lēmumu par procesa izbeigšanu gadījumā, ja pēc
procesa uzsākšanas puses noteiktajos termiņos nav iemaksājušas šķīrējtiesas izmaksas, kā arī
šī panta pirmās daļas a) un/vai b) apakšpunktos noteiktajos gadījumos, ja tajos noteiktie
apstākļi iestājas vēl pirms šķīrējtiesas sastāva izveidošanas.
(4) Ja šķīrējtiesas process ir izbeigts šī panta pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā noteikto iemeslu
dēļ, atkārtota vēršanās Šķīrējtiesā vai tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu
priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
29.pants. Šķīrējtiesas nolēmumi
Visi šķīrējtiesas nolēmumi (lēmumi un spriedumi) ir saistoši abām pusēm. Šķīrējtiesas
nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams un par to nevar iesniegt
protestu. Šķīrējtiesas nolēmums izpildāms labprātīgi nolēmumā noteiktajā termiņā, kas nav
īsāks par desmit (10) dienām.
Šķīrējtiesas nolēmums, kurš izpildāms Latvijā, bet netiek labprātīgi pildīts, ir nododams
piespiedu izpildei atbilstoši LR Civilprocesa likuma noteikumiem. Šķīrējtiesas nolēmums,
kurš izpildāms ārpus Latvijas, bet netiek labprātīgi pildīts, ir nododams piespiedu izpildei
atbilstoši 1958.gada 10.jūnija Ņujorkas Konvencijai par ārvalstu arbitrāžas spriedumu
atzīšanu un izpildi.
Visi šķīrējtiesas nolēmumi, ja tās sastāvā ir vairāk kā viens šķīrējtiesnesis, tiek pieņemti ar
vienkāršu balsu vairākumu. Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt
procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši.
Šķīrējtiesas nolēmumu taisa rakstveidā un tos paraksta visi šķīrējtiesneši. Ja šķīrējtiesa
sastāv no vairākiem šķīrējtiesnešiem, spriedumu paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no
šķīrējtiesnešiem neparaksta spriedumu, šķīrējtiesas spriedumā norādāms iemesls, kāpēc nav
viņa paraksta.
Ja prasītājs atsauc prasību vai lūdz atstāt prasību bez izskatīšanas, šķīrējtiesas sastāvs taisa
attiecīgu nolēmumu, kurā nosaka arī šķīrējtiesas izmaksas.
Pēc procesa pabeigšanas šķīrējtiesas sastāvs iesniedz Šķīrējtiesai pieņemtos nolēmumus, kur
tie tiek glabāti arhīvā.
Šķīrējtiesas nolēmuma noraksts (kopija) pusēm tiek izsniegts personīgi vai nosūtīts pa pastu
desmit (10) dienu laikā no nolēmuma pieņemšanas. Nolēmuma norakstu apliecina
Šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Šķīrējtiesa papildus izsniedz vai nosūta šķīrējtiesas nolēmuma
oriģinālu pusei, kurai ir tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu
šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei.
930.pants. Spriedums
(1) Šķīrējtiesas spriedums jātaisa trīs (3) mēnešu laikā no dienas, kad lieta tikusi nodota
šķīrējtiesas sastāvam izskatīšanai. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc šķīrējtiesas sastāva
rakstiska pieprasījuma var šo termiņu pagarināt.
(2) Spriedumā norāda:
a) šķīrējtiesas sastāvu, sprieduma taisīšanas datumu un šķīrējtiesas procesa norises vietu;
b) ziņas par pusēm un strīda priekšmetu;
c) sprieduma motivāciju, ja vien puses nav vienojušās citādi;
d) secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju
noraidīšanu un šķīrējtiesas sprieduma būtību;
e) piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu, atsevišķi norādot galveno
parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei saņemt procentus un arī šo procentu apmēru, vai konkrēto mantu un
tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas
atdošanu, vai kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par
pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
f) kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītājiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju
labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram no atbildētājiem, ja spriedums taisīts pret
vairākiem atbildētājiem;
g) šķīrējtiesas procesa izdevumus, kā arī šo izdevumu un izdevumu par juridisko palīdzību
sadalījumu starp pusēm.
(3) Šķīrējtiesas spriedumu nosūta pusēm triju darbdienu laikā no tā taisīšanas dienas.
31.pants. Šķīrējtiesas sprieduma labojumi, interpretācija un papildu spriedums
(1) 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc rakstveida sprieduma saņemšanas jebkura puse, paziņojot
otrai pusei, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu labot esošās kļūdas aprēķinos, pārrakstīšanās vai
gramatiskās kļūdas. 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc rakstveida sprieduma saņemšanas
jebkura puse var lūgt šķīrējtiesas sastāvu izskaidrot spriedumu. Sprieduma izskaidrojums no
tā izskaidrošanas pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu.
(2) Šķīrējtiesas sastāvs veic labojumus spriedumā vai izskaidro spriedumu 15 (piecpadsmit)
dienu laikā no lūguma saņemšanas.
(3) Pēc puses pieprasījuma šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt nolēmumu par atsevišķu prasību vai
tās daļu izlemšanu atsevišķā spriedumā.30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc rakstveida sprieduma
saņemšanas, jebkura puse, paziņojot otrai pusei, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu taisīt papildus
spriedumu par prasību, kas tika iesniegta, bet kura netika iekļauta spriedumā. Ja šķīrējtiesas
sastāvs uzskata lūgumu par pamatotu, tas šo lūgumu izlemj piecpadsmit (15) dienu laikā,
taisot papildus spriedumu.
32.pants. Procesa dokumentu glabāšana
Šķīrējtiesas procesa dokumenti tiek uzglabāti Šķīrējtiesā 10 (desmit) gadus pēc šķīrējtiesas
procesa beigām likumā noteiktajā arhīvu glabāšanas kārtībā.
V nodaļa
Šķīrējtiesas izmaksas
33. pants. Šķīrējtiesas procesa izmaksas
(1) Šķīrējtiesas procesa izmaksas sastāv no šķīrējtiesas maksas un šķīrējtiesnešu samaksas, kā
arī citiem izdevumiem, kas radušies strīda izskatīšanas gaitā.
1(2) Šķīrējtiesas procesa izmaksas ir noteiktas šī reglamenta pielikumā Nr.1, kas ir šī reglamenta
neatņemama sastāvdaļa, bet citus, tur neminētos lietas izskatīšanas gaitā radušos izdevumus
nosaka šķīrējtiesas sastāvs.
(3) Lēmumu par šķīrējtiesas izmaksu sadalījumu starp pusēm pieņem šķīrējtiesas sastāvs, ņemot
vērā lietas iznākumu, pušu vienošanos, kā arī citus lietas apstākļus.


AUSTRUMU PĀRNACIONĀLĀS ŠĶĪRĒJTIESAS REGLAMENTA

1. PIELIKUMS


  1. ŠĶĪRĒJTIESAS IZMAKSAS UN MAKSĀŠANAS KĀRTĪBA


      1. 1.pants. Šķīrējtiesas izmaksu maksāšanas kārtība

  1. Šķīrējtiesas izmaksu apmēri, šķīrējtiesas maksa un šķīrējtiesnešu samaksa, tiek noteikti proporcionāli prasības un/vai pretprasības summai saskaņā ar šī pielikuma 2.pantā noteiktajām likmēm.

  2. Ja kāda no pusēm neiemaksā noteikto šķīrējtiesas izmaksu summu, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs piedāvā otrai pusei piecpadsmit (15) dienu laikā iemaksāt trūkstošo summu. Ja otra puse arī neiemaksā trūkstošo summu minētajā termiņā, tiek pieņemts lēmums par procesa izbeigšanu.

  3. Nemateriālās prasības gadījumā šķīrējtiesas izmaksu summu piecpadsmit (15) dienu laikā no šāda veida pieteikuma iesniegšanas dienas nosaka Šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Noteiktās izmaksas nevar būt mazākas par šķīrējtiesas izmaksu minimālajām likmēm, kas noteiktas materiālās prasībās.

  4. Ja pirms lietas nodošanas šķīrējtiesas sastāvam puses panāk mierizlīgumu vai tiek pieņemts lēmums par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu citu iemeslu dēļ, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs atmaksā pušu jau iemaksātās šķīrējtiesas izmaksas, ieturot minimālo šķīrējtiesas maksu par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu, kas ir EUR,- 350,00 (trīs simti piecdesmit euro).


      1. 2.pants. Tiesvedības maksa un šķīrējtiesnešu samaksa

PRASĪBAS SUMMA

ŠĶĪRĒJTIESAS MAKSA

ŠĶĪRĒJTIESNEŠU SAMAKSA

Ja strīdu izšķir

1.sķīrējtiesnesis

3.šķīrējtiesneši

Līdz 10’000 EUR

500 EUR

300 EUR

150 EUR

No 10’001 līdz 30’000 EUR

500 EUR + 2,5% no prasības summas virs 10’000 EUR

500 EUR

250 EUR

No 30’001 līdz 50’000 EUR

1000 EUR + 1,5% no prasības summas virs 30’000 EUR

750 EUR

375 EUR

No 50’001 līdz 100’000 EUR

1300 EUR + 1% no prasības summas virs 50’000 EUR

1000 EUR

500 EUR

No 100’001 līdz 500’000 EUR

1800 EUR + 0,5% no prasības summas virs 100’000 EUR

1500 EUR

750 EUR

No 500’001 līdz 1’000’000 EUR

3800 EUR + 0,25% no prasības summas virs 500’000 EUR

2500 EUR

1250 EUR

Virs 1’000’000 EUR

5050 EUR + 0,1% no prasības summas virs 1’000’000 EUR

4000 EUR

2000 EUR



  1. Maksa par Šķīrējtiesas sēdes protokolēšanu ir EUR,- 75,00 (septiņdesmit pieci euro), bet, ja sēde ilgst ilgāk par divām (2) astronomiskajām stundām, tad maksa par sēdes protokolēšanu tiek noteikta pēc likmes EUR,- 40,00/h (četrdesmit euro stundā).

  2. Maksa par Šķīrējtiesas apliecināta nolēmuma noraksta izsniegšanu ir EUR,- 15,00 (piecpadsmit euro).

  3. Atlīdzība par tulka pakalpojumiem tiek noteikta pēc tulka vai tulkošanas biroja sastādītā aprēķina/tāmes.

  4. Atlīdzība par eksperta pakalpojumiem tiek noteikta pēc ekspertīzes veicēja sastādītā aprēķina/tāmes.

  5. Šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumus, ja tādi ir, nosaka pēc šķīrējtiesneša iesniegtā aprēķina un to pamatojošiem dokumentiem.

4.pants. Papildus noteikumi

(1) Visas šajā pielikumā noteiktās summas ir noteiktas euro (EUR). Gadījumā, ja prasības summa izteikta citā valūtā, tad tā tiek pārrēķināta EUR pēc oficiāli noteiktā kursa prasības pieņemšanas dienā.

(2) Visas summas ir noteiktas, neieskaitot LR noteikto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, gadījumā, ja noteiktajai maksai tiek piemērots PVN. 

APSTIPRINĀTS: ar biedrības “Tiesiskās izpratnes
veicināšanai” 2015.g. 25.maija valdes lēmumu





Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .