AUSTRUMU PĀRNACIONĀLĀS

ŠĶĪRĒJTIESAS REGLAMENTS

I nodaļa

Vispārējie noteikumi

1.pants. Šķīrējtiesas statuss un organizācija

(1) Austrumu Pārnacionālā šķīrējtiesa (turpmāk - Šķīrējtiesa) ir pastāvīga šķīrējtiesa, kura

darbojas pamatojoties uz Šķīrējtiesas reglamentu un Šķīrējtiesu likumu, kā arī

citiem Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem

līgumiem, kas attiecas uz Šķīrējtiesas darbību.

(2) Šķīrējtiesas dibinātājs ir biedrība „Tiesiskās izpratnes veicināšanai”, reģ.nr. 40008188051 (turpmāk – Dibinātājs). Šķīrējtiesa ir dibināta 2012.gada 27.februārī. Šķīrējtiesa veic starptautisko un vietējo komerciāla un cita rakstura strīdu izšķiršanu. Šķīrējtiesas interneta mājaslapas adrese ir http://www.arbcourt.lv/.

(3) Šķīrējtiesas darbu vada Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas pilda šķīrējtiesas reglamentā

noteiktās funkcijas, lai organizētu šķīrējtiesas procesu, pārraudzītu un nodrošinātu

šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pats strīdus nešķir,

ja vien nav noteiktajā kārtībā iekļauts šķīrējtiesas sastāvā.

(4) Šķīrējtiesas priekšsēdētāju ieceļ Šķīrējtiesas Dibinātāja valde, patstāvīgi nosakot iecelšanas

termiņu un kārtību.

(5) Šķīrējtiesa var izšķirt jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir likumā noteiktajā kārtībā

vienojušās par attiecīgā strīda nodošanu izskatīšanai Šķīrējtiesā, izņemot strīdus:

a) kuru izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses,

kura nav šķīrējtiesas procesa dalībniece;

b) kuros kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai ar šķīrējtiesas nolēmumu var tikt

skartas valsts vai pašvaldības iestāžu tiesības;

c) kuri saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistrā;

d) par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu

aizsargātām interesēm;

e) par lietu tiesību - nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja

strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu

īpašumā, valdījumā vai lietošanā;

f) par personu izlikšanu no dzīvojamām telpām;

g) starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba

līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai

darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);

h) par to personu tiesībām un pienākumiem, attiecībā uz kurām līdz šķīrējtiesas nolēmuma

pieņemšanai ir ierosinātas lietas par maksātnespējas procesu vai tiesiskās aizsardzības

procesu;

i) citus strīdus, kuru izskatīšana Šķīrējtiesā nav pieļaujama saskaņā ar Latvijas Republikās

spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

2.pants. Šķīrējtiesas līgums

(1) Šķīrējtiesas līgums ir pušu vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā. Šķīrējtiesas

līgumu var noslēgt katra rīcībspējīga fiziskā persona, neatkarīgi no šīs personas valsts

piederības vai dzīvesvietas (domicila), Latvijā vai ārvalstī reģistrēta juridiskā persona, kā arī

cits privāto tiesību subjekts.

(2) Šķīrējtiesas līgums var tikt noslēgts gan kā atsevišķs rakstveida līgums, gan kā atsevišķs

noteikums starp pusēm noslēgtā rakstveida līgumā (šķīrējtiesas klauzula), gan arī pusēm

apmainoties ar vēstulēm, telegrammām, faksa sūtījumiem vai sazinoties izmantojot citus

komunikācijas līdzekļus, kas nodrošina pušu gribas fiksēšanu par strīda nodošanu

izskatīšanai šķīrējtiesā.

Ja prasītājs iesniedz prasību Šķīrējtiesā, pievienojot šķīrējtiesas līgumu, kurā nav noteikts

konkrēts šķīrējtiesas nosaukums, tad strīds ir pakļauts izskatīšana Šķīrējtiesā, ja pušu

vienošanās noteikti paredz strīda nodošanu šķīrējtiesai pēc prasītāja izvēles vai ja atbildētājs

piekrīt strīda nodošanai Šķīrējtiesā, kā arī ja pušu vienošanās neietver skaidrus nosacījumus,

kas izslēdz strīda nodošanu Šķīrējtiesai.

Personas, kas noslēgušas šķīrējtiesas līgumu, nevar no tā atteikties, ja vien likumā vai

līgumā noteiktajā kārtībā šķīrējtiesas līgums nav grozīts vai atcelts. Ja šķīrējtiesas līgums ir

noslēgts kā atsevišķs noteikums starp pusēm noslēgtā rakstveida līgumā (šķīrējtiesas

klauzula), tas ir uzskatāma par patstāvīgu līgumu un ar to panāktā vienošanās par strīda

nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā ir spēkā, arī ja kopējā līguma termiņš ir beidzies vai kopējais

līgums ir spēkā neesošu.

Ja viena no pusēm ir mirusi (fiziskas persona) vai beigusi pastāvēt (juridiska persona), tas

neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja vien tāda nav pušu noteikta vienošanās un apstrīdētā

tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu.

Ja puses nav vienojušās par to, pēc kādas valsts likumiem apspriežama šķīrējtiesas līguma

spēkā esamība, piemērojamais likums tiek noteikts pēc Latvijas Republikas Civillikuma 19.

un 25.panta noteikumiem.

3.pants. Termiņi

(1) Pusēm jāveic visas procesuālās darbības šajā reglamentā noteiktajos termiņos.

(2) Šķīrējtiesas sastāvs vai, ja šķīrējtiesas sastāvs vēl nav iecelts, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs,

izvērtējot lietas apstākļus, var pagarināt šajā reglamentā noteiktos termiņus vai atjaunot

nokavētos termiņus.

4.pants. Korespondence

(1) Visi paziņojumi, iesniegumi vai cita veida korespondence jānosūta ar pasta vai elektroniskā

pasta sūtījumā, ja puse ir paziņojusi Šķīrējtiesa, ka piekrīt saziņai ar Šķīrējtiesu izmantot

elektronisko pastu, vai jānogādā adresātam personīgi pret parakstu.

(2) Korespondence uzskatāma par saņemtu, ja tā nogādāta adresātam personīgi vai nosūtīta uz

adresāta norādīto pasta vai elektroniskā pasta adresi, vai uz juridiskās personas juridisko

adresi, vai uz fiziskās personas deklarētās dzīves vietas adresi, bet, ja adresi nav iespējams

noskaidrot, nosūtīta adresātam uz pēdējo zināmo adresi.

5. pants. Pārstāvība un puses neierašanās sekas

(1) Puses savas lietas ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību. Juridisko personu lietas

šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto

pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.

(2) Ja puse bez attaisnojoša iemesla nepiedalās šķīrējtiesas procesā, šķīrējtiesas process tiek

turpināts un strīds tiek izšķirts bez tās piedalīšanās. Ja kāda no pusēm noteiktajā termiņā

neiesniedz šķīrējtiesā rakstveida vai cita veida pierādījumus, vai paskaidrojumus, strīds tiek

izšķirts pamatojoties uz šķīrējtiesas rīcībā esošajiem pierādījumiem.

6. pants. Šķīrējtiesas procesa kārtība un strīda pakļautība

(1) Ja puses nav vienojušās par noteiktiem šķīrējtiesas procesa noteikumiem, uzskatāms, ka

piemērojami Šķīrējtiesas reglamenta noteikumi. Ja puses ir vienojušās tikai par atsevišķiem

2šķīrējtiesas procesa noteikumiem, Šķīrējtiesa ievēro šo vienošanos, bet pārējos procesa

noteikumus nosaka pēc Šķīrējtiesas reglamenta.

(2) Šķīrējtiesa jautājumu par strīda pakļautību var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā. Ja

strīda pakļautība Šķīrējtiesai tiek apstrīdēta līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, minēto

jautājumu var izlemt Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet ja pakļautība ir apstrīdēta pēc

šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, šo jautājumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs.

(3) Šķīrējtiesa lemj par strīda pakļautību arī tad, ja kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma

esamību vai tā spēkā esamību. Pieteikumu, ar ko tiek apstrīdēta strīda pakļautību

Šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz brīdim, kad beidzas atsauksmes uz prasību iesniegšanas

termiņš.

7. pants. Šķīrējtiesas procesa vieta un procesa valoda

(1) Šķīrējtiesas procesa vieta ir Šķīrējtiesas atrašanās vieta, ja vien puses šķīrējtiesas līgumā nav

vienojušās par citu procesa vietu vai, kad puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa vietu,

citu procesa vietu neizvēlas šķīrējtiesas sastāvs.

(2) Šķīrējtiesas process notiek latviešu valodā, ja vien puses nav vienojušās par citu valodu. Ja

kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda valodu, kurā notiek process, tiek pieaicināts tulku,

kura apmaksas kārtību nosaka saskaņā ar šo reglamentu.

(3) Šķīrējtiesa var pieprasīt pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli

apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process.

8. pants. Procesa konfidencialitāte

(1) Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa

dalībnieki, var būt klāt šķīrējtiesas sēdē tikai ar abu pušu piekrišanu.

(2) Šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz trešajām personām un nepublicē.

9. pants. Pierādījumi

(1) Pusēm ir pienākums pierādīt apstākļus, uz kuriem tās atsaucas. Par pierādījumu

pieļaujamību, attiecināmību, nozīmību un/vai ticamību lemj šķīrējtiesas sastāvs. Nekādiem

pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu šķīrējtiesas sastāvu. Šķīrējtiesas

sastāvam sprieduma motivējumā jānorāda, kādēļ tas vienam pierādījumam devis priekšroku

salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinis dažus faktus par pierādītiem, bet citus — par

nepierādītiem. Šķīrējtiesas sastāvs var pieprasīt pusēm iesniegt papildus pierādījumus.

(2) Par lieciniekiem, t.sk. ekspertiem kā lieciniekiem, procesā var tikt no pušu vai šķīrējtiesas

sastāva puses uzaicinātas jebkuras fiziskās personas, neskatoties uz šo personu saistību ar

kādu no pusēm. Rakstveida procesā liecības tiek sniegtas rakstveida paskaidrojumu veidā,

kuru patiesumu liecinieki apliecina ar savu parakstu. Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt šādā

veidā noformētas rakstveida liecības arī citos gadījumos, pamatojoties uz saprātīgiem

apsvērumiem, piemēram, bet ne tikai, ja liecinieks nevar ierasties uz lietas izskatīšanas sēdi

vai liecinieka ierašanās rada ievērojamus papildus izdevumus, vai pastāv risks ievērojami

paildzināt šķīrējtiesas procesu.

(3) Rakstveida pierādījumus iesniedz oriģinālā vai noraksta (kopijas) veidā. Ja puse iesniedz

dokumenta norakstu (kopiju), Šķīrējtiesa pati vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt

iesniegt vai uzrādīt tā oriģinālu. Dokumenta oriģinālu pēc tās personas lūguma, kas

iesniegusi šo dokumentu, Šķīrējtiesa atdod atpakaļ, atstājot procesa materiālos apliecinātu tā

norakstu (kopiju).

(4) Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai puse iesniedz dokumentus ar kopijām katram šķīrējtiesnesim un

pārējiem procesa dalībniekiem, kā arī Šķīrējtiesas noteiktā termiņā nodod katram

3šķīrējtiesnesim un otrai pusei pierādījumu apkopojumu, kurus puse iesniegs savu prasījumu

vai iebildumu pamatojumam.

(5) Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi

(rakstveida dokumenti, audioieraksti, videomagnetofona lentes, elektronisko datu nesēji,

digitālie videodiski u.c.), lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.

(6) Šķīrējtiesas sastāvs pēc puses motivēta lūguma ir tiesīgs pieprasīt, lai otra puse izsniedz tās

rīcībā esošos rakstveida pierādījumus. Pusei, kura lūdz, lai šķīrējtiesas sastāvs pieprasa

rakstveida pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc tā uzskata, ka

pierādījums atrodas pie pretējās puses. Ja puse atsakās iesniegt šķīrējtiesas sastāvam tā

norādītajā termiņā pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdama, ka šis pierādījums

atrodas pie tās, šķīrējtiesas sastāvs var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai

pretējā puse atsaukusies uz šo rakstveida pierādījumu.

10. pants. Ekspertīze

(1) Šķīrējtiesa pēc puses rakstveida lūguma, kas iesniegts līdz nolēmuma pieņemšanai lietā, var

noteikt ekspertīzi, pieaicinot vienu vai vairākus ekspertus. Pusei savs lūgums ir atbilstoši

jāpamato un tajā jānorāda konkrēti jautājumi, kuru noskaidrošanai nepieciešams noteikt

ekspertīzi. Ekspertīze var tikt noteikta tikai tad, ja puse iepriekš apmaksājusi ekspertīzes

veikšanas izdevumus.

(2) Pēc šķīrējtiesas pieprasījuma pusēm jānodod ekspertam nepieciešamā informācija,

dokumenti, jāuzrāda apskatei jebkuri priekšmeti, kurus no tām pieprasa. Pēc eksperta

atzinuma saņemšanas Šķīrējtiesā, puses ir tiesīgas ar to iepazīties. Ja strīds tiek izskatīts

mutvārdu procesā, tad pēc jebkuras puses lūguma eksperts var tikt uzaicināts uz šķīrējtiesas

sēdi, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz jautājumiem.

11. pants. Tiesības uz iebildumiem

Ja puse nekavējoties nav iesniegusi rakstveida iebildumus šķīrējtiesā, uzzinot, ka pārkāpts

vai nav ievērots kāds no šķīrējtiesas procesa noteikumiem, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no

savām tiesībām celt šādus iebildumus.

II nodaļa

Šķīrējtiesas procesa uzsākšana

12. pants. Šķīrējtiesas procesa uzsākšana lietā

Šķīrējtiesas process lietā tiek uzsākts ar brīdi, kad Šķīrējtiesā tiek iesniegts prasības

pieteikums. Prasības pieteikums jāiesniedz rakstveidā. Prasības pieteikumam pievieno tik

norakstus (kopijas), cik lietā būs šķīrējtiesnešu un atbildētāju.

13. pants. Prasības pieteikums

(1) Prasības pieteikumā norāda:

a) informāciju par pusēm:

- juridiskajām personām: nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi) un, ja

prasītājam ir zināmi, — arī reģistrācijas numuru un tālruņa numuru;

- fiziskajām personām: vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu un, ja prasītājam ir zināmi, — arī

personas kodu un tālruņa numuru; Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru vai

elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko

pastu

b) prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;

c) prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;

d) prasītāja prasījumus;

e) pievienoto dokumentu sarakstu;

f) no savas puses izvēlētā šķīrējtiesneša(-u) vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju, ja puses

vienojušās par strīda izskatīšanu trīs vai vairāk šķīrējtiesnešu sastāvā.

(2) Prasības pieteikumam pievieno:

a) pušu vienošanos par šķīrējtiesu, ja vien šī vienošanās nav ietverta līgumā, kura sakarā

radies strīds;

b) līgumu, kura sakarā radies strīds;

c) dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;

d) (Izslēgts no 29.05.2015.);

e) dokumentu, kas apliecina šķīrējtiesas procesa izdevumu - ar strīda izskatīšanu saistītās

maksas un šķīrējtiesnešu honorāra samaksu.

(3) Ja prasības pieteikums vai tam pievienotie dokumenti neatbilst šī reglamenta prasībām,

Šķīrējtiesa to atstāj bez tālākas virzības un par to informē iesniedzēju, nosakot termiņu, kurā

konstatētie trūkumi jānovērš. Ja trūkumi noteiktajā termiņā tiek novērsti, prasības

pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu. Ja trūkumi noteiktajā termiņā netiek novērsti,

prasības pieteikums tiek atdots (nosūtīts) atpakaļ prasītājam bez izskatīšanas.

14. pants. Atsauksme uz prasību

(1) Atbildētājam piecpadsmit (15) dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas jāiesniedz

Šķīrējtiesā atsauksme uz prasību, tajā norādot:

a) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;

b) savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu;

c) pierādījumus, kas pamato viņa iebildumus pret prasību;

d) no savas puses izvēlētā šķīrējtiesneša vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju, ja puses

vienojušās par strīda izskatīšanu trīs šķīrējtiesnešu sastāvā;

e) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā;

f) savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu

izmantot tālruni vai elektronisko pastu..

(2) Atsauksmei uz prasību pievieno tik norakstus (kopijas), cik lietā būs šķīrējtiesnešu un

līdzatbildētāju.

(3) Ja atbildētājs noteiktajā termiņā nesniedz atsauksmi uz prasību, šķīrējtiesa turpina procesu,

neuzskatot atsauces nesniegšanu par prasības atzīšanu, ja vien ar šķīrējtiesas līgumu nav

noteikts pretējais.

15. pants. Pretprasība

Pretprasība jāiesniedz piecpadsmit (15) dienu laikā no dienas, kad nosūtīts prasības

pieteikums. Pretprasība noformējama atbilstoši prasībām par prasības pieteikumu.

Pretprasībai nav jāpievieno tādi dokumenti, kas jau tikuši pievienoti prasības pieteikumam.

16. pants. Atsauksme uz pretprasību

Atsauksme uz pretprasību jāiesniedz piecpadsmit (15) dienu laikā no pretprasības

nosūtīšanas. Atsauksmē uz pretprasību norāda iebildumus, ja tādi ir, un tos apstiprinošus

pierādījumus.

17. pants. Lietas nodošana šķīrējtiesas sastāvam

(1) Lietas materiāli šķīrējtiesas sastāvam tiek nodoti, tiklīdz tas ir izveidots un puses

iemaksājušas šķīrējtiesas maksu un šķīrējtiesnešu samaksu pilnā apmērā.

(2) Šķīrējtiesas sastāvam jānosaka šķīrējtiesas sēdes laiks piecpadsmit (15) dienu laikā pēc lietas

materiālu saņemšanas.

III nodaļa

Šķīrējtiesas sastāvā izveidošana

18.pants. Šķīrējtiesnešu skaits un to iecelšana

Šķīrējtiesas sastāvs tiek veidots pēc pušu vienošanās. Šķīrējtiesnešu skaitam jāveido nepāra

skaitlis. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesa sastāv no trim (3)

šķīrējtiesnešiem. Šķīrējtiesas sastāvu var veidot arī viens šķīrējtiesnesis, ja puses tā

vienojušās.

Ja puses vienojušās par strīda izskatīšanu trīs šķīrējtiesnešu sastāvā, katrai pusei jāieceļ viens

šķīrējtiesnesis, norādot to attiecīgi prasības pieteikumā vai atsauksmē uz prasību, kuriem

piecu (5) dienu laikā jāvienojas par trešo tiesnesi, kas darbosies kā šķīrējtiesas sastāva

priekšsēdētājs. Ja puses vienojušās par lielāku šķīrējtiesnešu skaitu, katra no pusēm izvēlas

vienādu šķīrējtiesnešu skaitu, kuri vienojas par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju. Par

šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru šķīrējtiesnesi no Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta (šī

reglamenta 2.pielikums).

Ja šķīrējtiesas procesā ir vairāki prasītāji un/vai atbildētāji, tiem šajā reglamentā noteiktajos

termiņos savstarpēji jāvienojas par vienotu šķīrējtiesneša(-u) kandidatūru(-ām) no savas

puses.

Ja strīdu izskata viens šķīrējtiesnesis, to nozīmē Šķīrējtiesas priekšsēdētājs piecpadsmit (15)

dienu laikā no dienas, kad iesniegts prasības pieteikums.

Ja kāda no pusēm šajā reglamentā noteiktajos gadījumos un termiņos no savas puses neieceļ

šķīrējtiesnesi vai ja pušu ieveltie šķīrējtiesneši nevienojas par šķīrējtiesas sastāva

priekšsēdētāju, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ieceļ attiecīgo šķīrējtiesnesi un/vai šķīrējtiesas

sastāva priekšsēdētāju piecpadsmit (15) dienu laikā pēc atsauksmes uz prasību saņemšanas

vai atsauksmes sniegšanas termiņa notecējuma, vai, šī panta sestajā daļā noteiktajā

gadījumā, pēc attiecīgā termiņa notecējuma.

Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas pirms lietas izskatīšanas beigām, viņa vietā pēc šī panta

noteikumiem attiecīgā puse(s), pušu ieceltie šķīrējtiesneši (ja pilnvaras beidzas šķīrējtiesas

sastāva priekšsēdētājam) vai Šķīrējtiesas priekšsēdētājs (ja šķīrējtiesa sastāv no viena

šķīrējtiesneša) ieceļ jaunu šķīrējtiesnesi piecpadsmit (15) dienu laikā pēc aizvietojamā

šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās.

Ja tiek nomainīts vienīgais šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesnesis vai visi sastāva šķīrējtiesneši,

strīda izskatīšana tiek uzsākta no jauna. Ja strīdu izskata trīs (3) šķīrējtiesneši un kāds no

viņiem tiek nomainīts, jautājumu par strīda izskatīšanu no jauna vai strīda izskatīšanas

turpināšanu izlemj jaunizveidotais šķīrējtiesas sastāvs.

(Izslēgts no 29.05.2015.).

19. pants. Šķīrējtiesnesis un šķīrējtiesneša objektivitāte

(1) Šķīrējtiesnesis ir fiziska persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma un šī reglamenta

noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai. Par šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru rīcībspējīgu

fizisku personu, ja šī persona ir rakstveidā piekritusi kļūt par šķīrējtiesnesi un atbilst

izvirzītajām likuma prasībām, par ko sniegusi rakstveida apliecinājumu Šķīrējtiesas

priekšsēdētājam.

(2) Šķīrējtiesnesis pilda savus pienākumus godprātīgi, ir neatkarīgs un objektīvs, kā arī

nepakļaujas nekādai ietekmei. Šķīrējtiesnesis nav puses, kura to iecēlusi, pārstāvis.

(3) Personai, kura piekritusi būt par šķīrējtiesnesi, nekavējoties rakstveidā jāpaziņo pusēm,

šķīrējtiesas sastāvam, ja puses vienojušajās par trīs šķīrējtiesnešu šķīrējtiesas sastāvu, un

Šķīrējtiesas priekšsēdētājam par apstākļiem, kas varētu radīt šaubas par šīs personas

objektivitāti vai neatkarību konkrētajā lietā.

20.pants. Šķīrējtiesneša atcelšana un noraidīšana

Ja puse iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi

bez otras puses piekrišanas.Puse var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim piecu dienu laikā

no dienas, kad tā uzzinājusi par šā šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms kāds no šā

panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, nosūtot šķīrējtiesai paziņojumu un tajā norādot,

kuru šķīrējtiesnesi un uz kāda pamata tā noraida.

Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies, tikai tad,

ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.

Šķīrējtiesas priekšsēdētājs paziņo par šķīrējtiesneša noraidījumu un tā pamatojumu otrai

pusei un šķīrējtiesas sastāvam. Šķīrējtiesas sastāvs lemj par noraidījumu un tā pamatiem

piecu (5) dienu laikā no šī paziņojuma saņemšanas.

Ja noraidījums ir pieteikts pirms šķīrējtiesas sastāva izveidošanas un ja šķīrējtiesnesis,

kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par

šķīrējtiesneša noraidīšanu izlemj Šķīrējtiesas priekšsēdētājs desmit (10) dienu laikā no

noraidījuma saņemšanas. ?

21. pants. Šķīrējtiesnešu pilnvaru izbeigšanās

(1) Šķīrējtiesnešu pilnvaras izbeidzas:

a) ja šķīrējtiesnesis atsakās no savu pienākumu pildīšanas,

b) ja tiek pieņemts lēmumu par šķīrējtiesneša noraidījumu,

c) ja šķīrējtiesnesis nevar pildīt sev uzticētos šķīrējtiesneša pienākumus ilgāk par vienu

mēnesi (prombūtnes, veselības stāvokļa vai citu iemeslu dēļ),

d) šķīrējtiesneša nāves gadījumā.

(2) Šķīrējtiesnešu pilnvaras izbeidzas līdz ar sprieduma taisīšanu, ja vien kāda no pusēm nelūdz

izlabot spriedumā pieļauto kļūdu aprēķinos, gramatisko vai drukas kļūdu, izskaidrot

spriedumu vai arī taisīt papildu spriedumu.

22. pants Šķīrējtiesnešu parakstu apliecināšana

Šķīrējtiesnešu parakstu uz nolēmumu apliecina ar Dibinātāja zīmogu.

IV nodaļa

Lietas izskatīšana un Šķīrējtiesas nolēmumi

23. pants. Strīda izšķiršanai piemērojamās procesuālās tiesību normas

Šķīrējtiesas sastāvs ievēro šo reglamentu un Civilprocesa likuma D daļas procesuālās

normas, kā arī noteikumus, par kuriem puses ir vienojušās šķīrējtiesas līgumā.

24. pants. Strīdam piemērojamās materiālo tiesību normas

Šķīrējtiesas sastāvs piemēro likumus un darījumu paražas, par kurām puses ir vienojušās,

ciktāl šāda vienošanās nav pretrunā ar Latvijas Civillikuma 19., 24. un 25.panta

7noteikumiem. Ja šādas vienošanās nav, vai šķīrējtiesa to atzinusi par spēkā neesošu,

piemērojamais likums nosakāms pēc Latvijas Civillikuma Ievada noteikumiem.

25.pants. Strīda izskatīšana

(1) Šķīrējtiesa, izšķirot strīdu, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu. Katrai pusei ir

vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli, aizstāvēt savas tiesības un iesniegt pierādījumus.

Šķīrējtiesa iepazīstina puses ar dokumentiem, pierādījumiem un citu informāciju, ko tā

saņēmusi.Šķīrējtiesas sastāvs izskata civiltiesisko strīdu mutvārdu procesā, ja puses nav

šķīrējtiesas līgumā vienojušās par procesa veidu vai ja tās ir vienojušās par rakstveida

procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu.

(2) Ja strīdu izskata mutvārdu procesā, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā

arī lai pārbaudītu pierādījumus, šķīrējtiesas sastāvs pēc pēdējā atsauksmes termiņa

notecējuma vai atsauksmes iesniegšanas nosaka lietas izskatīšanas vietu un laiku, par ko tiek

paziņots abām pusēm, nosūtot atbilstošu paziņojumu ne vēlāk kā piecpadsmit (15) dienas

pirms noliktā datuma.

(3) Ja kāds no šķīrējtiesnešiem tiek nomainīts un strīds tiek izskatīts mutvārdu procesā,

jaunizveidotais šķīrējtiesas sastāvs lemj par to, vai un kādā apmērā lietas mutiskā izskatīšana

jāatkārto, ja tāda jau notikusi.

(4) Ja kāda no pusēm vēlas, lai mutvārdu procesa ietvaros šķīrējtiesas sēde tiktu protokolēta, tai

līdz šķīrējtiesas sēdes dienai jāiesniedz par to rakstveida iesniegums un jāsamaksā atlīdzības

par sekretāra pakalpojumiem saskaņā ar šo reglamentu. Šķīrējtiesas sēdi protokolē

Šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs un sēdes protokolu ne vēlāk kā trešajā (3) dienā pēc sēdes

paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu (5)

dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida piezīmes vai iebildumus par protokolu.

Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību šķīrējtiesas sēdē notikušajam lemj

šķīrējtiesas sastāvs.

26. pants. Lēmumi šķīrējtiesas procesa nodrošināšanai

Šķīrējtiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas puses pamatota lūguma var pieņemt lēmumus

šķīrējtiesas procesa nodrošināšanai un citus pagaidu lēmumus, ņemot vērā starptautiskā

šķīrējtiesas procesa principus.

27. pants Šķīrējtiesas procesa apturēšana un strīda izšķiršanas atlikšana

(1) Pēc vienas puses pamatota pieteikuma vai savas iniciatīvas šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt

lēmumu apturēt šķīrējtiesas procesu vai atlikt strīda izšķiršanu. Šķīrējtiesas procesa

apturējums aptur procesuālo termiņu tecējumu. Šķīrējtiesas procesu šķīrējtiesa atjauno ar

lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc pušu pieteikuma.

(2) Šķīrējtiesas procesu var apturēt šādos gadījumos:

a) ja viena no pusēm ir mirusi (fiziskas persona) vai beigusi pastāvēt (juridiska persona) un

apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu, kā arī puses nav vienojušās par

šķīrējtiesas procesa izbeigšanu šādā gadījumā, šķīrējtiesa aptur šķīrējtiesas procesu līdz

tiesību pārņēmēja noteikšanai;

b) ja strīda izšķiršana nav iespējama, iekams nav izšķirts cits strīds, kas jāizskata civilā,

kriminālā vai administratīvā kārtībā;

c) ja šķīrējtiesa nosaka ekspertīzi;

d) ja puses par to ir vienojušās;

e) citos gadījumos, kad šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka strīda izskatīšana nav iespējama.

28. pants. Šķīrējtiesas procesa izbeigšana

(1) Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:

a) prasītājs atsauc savu prasību un atbildētājs neiebilst pret to;

b) puses vienojas par strīda izbeigšanu ar izlīgumu;

c) ja šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktā kārtībā zaudējis spēku;

d) tiek atzīts, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai;

e) ja viena no pusēm ir mirusi (fiziskas persona) vai beigusi pastāvēt (juridiska persona) un

apstrīdētā tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās par

šķīrējtiesas procesa izbeigšanu šādā gadījumā.

(2) Ja puses vienojušās par izlīgumu, pēc abu pušu lūguma šķīrējtiesas sastāvs var taisīt

spriedumu, iekļaujot tajā pušu izlīgumu.

(3) Šķīrējtiesas priekšsēdētājs var pieņemt lēmumu par procesa izbeigšanu gadījumā, ja pēc

procesa uzsākšanas puses noteiktajos termiņos nav iemaksājušas šķīrējtiesas izmaksas, kā arī

šī panta pirmās daļas a) un/vai b) apakšpunktos noteiktajos gadījumos, ja tajos noteiktie

apstākļi iestājas vēl pirms šķīrējtiesas sastāva izveidošanas.

(4) Ja šķīrējtiesas process ir izbeigts šī panta pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā noteikto iemeslu

dēļ, atkārtota vēršanās Šķīrējtiesā vai tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu

priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

29.pants. Šķīrējtiesas nolēmumi

Visi šķīrējtiesas nolēmumi (lēmumi un spriedumi) ir saistoši abām pusēm. Šķīrējtiesas

nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams un par to nevar iesniegt

protestu. Šķīrējtiesas nolēmums izpildāms labprātīgi nolēmumā noteiktajā termiņā, kas nav

īsāks par desmit (10) dienām.

Šķīrējtiesas nolēmums, kurš izpildāms Latvijā, bet netiek labprātīgi pildīts, ir nododams

piespiedu izpildei atbilstoši LR Civilprocesa likuma noteikumiem. Šķīrējtiesas nolēmums,

kurš izpildāms ārpus Latvijas, bet netiek labprātīgi pildīts, ir nododams piespiedu izpildei

atbilstoši 1958.gada 10.jūnija Ņujorkas Konvencijai par ārvalstu arbitrāžas spriedumu

atzīšanu un izpildi.

Visi šķīrējtiesas nolēmumi, ja tās sastāvā ir vairāk kā viens šķīrējtiesnesis, tiek pieņemti ar

vienkāršu balsu vairākumu. Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt

procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši.

Šķīrējtiesas nolēmumu taisa rakstveidā un tos paraksta visi šķīrējtiesneši. Ja šķīrējtiesa

sastāv no vairākiem šķīrējtiesnešiem, spriedumu paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no

šķīrējtiesnešiem neparaksta spriedumu, šķīrējtiesas spriedumā norādāms iemesls, kāpēc nav

viņa paraksta.

Ja prasītājs atsauc prasību vai lūdz atstāt prasību bez izskatīšanas, šķīrējtiesas sastāvs taisa

attiecīgu nolēmumu, kurā nosaka arī šķīrējtiesas izmaksas.

Pēc procesa pabeigšanas šķīrējtiesas sastāvs iesniedz Šķīrējtiesai pieņemtos nolēmumus, kur

tie tiek glabāti arhīvā.

Šķīrējtiesas nolēmuma noraksts (kopija) pusēm tiek izsniegts personīgi vai nosūtīts pa pastu

desmit (10) dienu laikā no nolēmuma pieņemšanas. Nolēmuma norakstu apliecina

Šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Šķīrējtiesa papildus izsniedz vai nosūta šķīrējtiesas nolēmuma

oriģinālu pusei, kurai ir tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu

šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei.

930.pants. Spriedums

(1) Šķīrējtiesas spriedums jātaisa trīs (3) mēnešu laikā no dienas, kad lieta tikusi nodota

šķīrējtiesas sastāvam izskatīšanai. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc šķīrējtiesas sastāva

rakstiska pieprasījuma var šo termiņu pagarināt.

(2) Spriedumā norāda:

a) šķīrējtiesas sastāvu, sprieduma taisīšanas datumu un šķīrējtiesas procesa norises vietu;

b) ziņas par pusēm un strīda priekšmetu;

c) sprieduma motivāciju, ja vien puses nav vienojušās citādi;

d) secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju

noraidīšanu un šķīrējtiesas sprieduma būtību;

e) piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu, atsevišķi norādot galveno

parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt procentus un arī šo procentu apmēru, vai konkrēto mantu un

tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas

atdošanu, vai kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par

pienākumu izpildīt noteiktas darbības;

f) kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītājiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju

labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram no atbildētājiem, ja spriedums taisīts pret

vairākiem atbildētājiem;

g) šķīrējtiesas procesa izdevumus, kā arī šo izdevumu un izdevumu par juridisko palīdzību

sadalījumu starp pusēm.

(3) Šķīrējtiesas spriedumu nosūta pusēm triju darbdienu laikā no tā taisīšanas dienas.

31.pants. Šķīrējtiesas sprieduma labojumi, interpretācija un papildu spriedums

(1) 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc rakstveida sprieduma saņemšanas jebkura puse, paziņojot

otrai pusei, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu labot esošās kļūdas aprēķinos, pārrakstīšanās vai

gramatiskās kļūdas. 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc rakstveida sprieduma saņemšanas

jebkura puse var lūgt šķīrējtiesas sastāvu izskaidrot spriedumu. Sprieduma izskaidrojums no

tā izskaidrošanas pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu.

(2) Šķīrējtiesas sastāvs veic labojumus spriedumā vai izskaidro spriedumu 15 (piecpadsmit)

dienu laikā no lūguma saņemšanas.

(3) Pēc puses pieprasījuma šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt nolēmumu par atsevišķu prasību vai

tās daļu izlemšanu atsevišķā spriedumā.30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc rakstveida sprieduma

saņemšanas, jebkura puse, paziņojot otrai pusei, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu taisīt papildus

spriedumu par prasību, kas tika iesniegta, bet kura netika iekļauta spriedumā. Ja šķīrējtiesas

sastāvs uzskata lūgumu par pamatotu, tas šo lūgumu izlemj piecpadsmit (15) dienu laikā,

taisot papildus spriedumu.

32.pants. Procesa dokumentu glabāšana

Šķīrējtiesas procesa dokumenti tiek uzglabāti Šķīrējtiesā 10 (desmit) gadus pēc šķīrējtiesas

procesa beigām likumā noteiktajā arhīvu glabāšanas kārtībā.

V nodaļa

Šķīrējtiesas izmaksas

33. pants. Šķīrējtiesas procesa izmaksas

(1) Šķīrējtiesas procesa izmaksas sastāv no šķīrējtiesas maksas un šķīrējtiesnešu samaksas, kā

arī citiem izdevumiem, kas radušies strīda izskatīšanas gaitā.

1(2) Šķīrējtiesas procesa izmaksas ir noteiktas šī reglamenta pielikumā Nr.1, kas ir šī reglamenta

neatņemama sastāvdaļa, bet citus, tur neminētos lietas izskatīšanas gaitā radušos izdevumus

nosaka šķīrējtiesas sastāvs.

(3) Lēmumu par šķīrējtiesas izmaksu sadalījumu starp pusēm pieņem šķīrējtiesas sastāvs, ņemot

vērā lietas iznākumu, pušu vienošanos, kā arī citus lietas apstākļus.